Lielākajai daļai jauno vai renovēto ēku ir augsta energoklase, moderni izolācijas materiāli ļauj telpas izolēt īpaši cieši. Šādās ēkās apkures izmaksas ir ievērojami zemākas, salīdzinot ar vecām, slikti izolētām ēkām, taču telpu augstā hermētiskuma dēļ tajās iekļūst daudz mazāk svaigā āra gaisa, kas ir nepieciešams cilvēku labsajūtas nodrošināšanai. Ja slēgtās telpas netiek vēdinātas, tajās sāk uzkrāties mitrums, parādās pelējums, uzkrājas bīstamas baktērijas un vīrusi. Industriālajās telpās gaiss nereti tiek papildus piesārņots dažādu ražošanas procesu dēļ, tajās arī  ir nepieciešama pastāvīga ventilācija. Šo problēmu risināšanai tiek izmantotas dažādas ventilācijas iekārtas.

Mūsdienīgas ventilācijas iekārtas, izvadot no telpas piesārņoto gaisu, izmanto tajā uzkrāto enerģiju, lai sasildītu ienākošo svaigo āra gaisu ziemā vai to atdzesētu vasarā. Šo procesu sauc par rekuperāciju.

Dažas ventilācijas ierīces montējamas ēkas iekšpusē, citas - ēkas ārpusē, visbiežāk uz jumta. Lai kompensētu ventilācijas dēļ zaudēto iekštelpu siltumu, iespējams izvēlēties ventilācijas iekārtas ar papildus elektrisko, ūdens vai pat gāzes sildītāju. Ja iekštelpu gaiss vasarā ir jādzesē, var izvēlēties gaisa dzesēšanas sekciju ar ventilācijas iekārtu. Tādā veidā jūs varat iegādāties vienu iekārtu visas ēkas kompleksai gaisa padevei: dzesēšanai, sildīšanai un ventilācijai ar rekuperāciju.

Ēku ventilācijas sistēmās tiek izmantoti dažādi ventilācijas komponenti: difuzori, anemostati, gaisa režģi, jumta ventilācijas moduļi, gaisvadu aizbīdņi. Caur šiem komponentiem svaigais gaiss tiek ievilkts no ārpuses un iepūšams telpās vai piesārņotais gaiss tiek ievilkts no telpas un izpūšams ārā.

Ja telpās tiek izmantota svaiga āra gaisa padeves iekārta, kura nevar no ēkas izvadīt piesārņoto gaisu - telpās radīsies pārspiediens, samazināsies gaisa padeves iekārtas veiktspēja. Šādā gadījumā tiek izmantoti sienas vai jumta gaisa nosūkšanas ventilatori, kas ļauj sabalansēt ievelkamā un izpūšamā gaisa daudzumu.